Lietvārdi
Šajā nodaļā aprakstīti lietvārdu locījumi un daļa no darbības vārdu locījumiem. Piemēri aprakstam izvilkti no materiāliem kurus pierakstīja pētnieki Pauloprīts Voolaine (Paulopriit Voolaine), Augusts Sangs (August Sang), Aino Valmeta (Aino Valmet), Salme Nigola (Salme Nigol), Salme Tanninga (Salme Tanning) un Elna Adlera (Elna Adler). Šie piemēri ir izvilkti no stāstiem (resp. no dzīvas runas) un pārrakstīti manis izveidotajā Ludzas igauņu valodas rakstībā, bet citādi vārdi piemēros parādās kādi tie bija pašos tekstos. Teksta avots norādīts pēc katra piemēra ar skaitli iekavās. Saraksts ar izmantotajiem tekstiem atrodās lapas beigās. Lietvārdu un darbības vārdu locīšanas piemēri abu nodaļu galā ir izvilkti no Augusta Sanga nepublicētajiem pētījumiem par Ludzas igauņu valodas morfoloģiju. Visi piemēri ņemti no teicējiem Lielajos Tjapšos vai Škirpānos. Abi ciemi atrodās bijušajā Pildas pagastā uz dienvidiem no Ludzas.
Lietvārdi
Augusts Sangs savos Ludzas igauņu valodas lietvārdu locījumu piemēros atšķir trīspadsmit lietvārdu locījumus. Locījumiem var pievienot vēl četrpadsmito locījumu — akuzatīvu — kurš nav patiess locījums un tiek lietots vienīgi, lai vienkāršāk aprakstītu objekta morfoloģiju Ludzas igauņu valodā. Akuzatīvam nav pašam savas morfoloģiski atšķirīgas formas. Savā pielietojumā locījumi lielākoties atbilst to pašu lietvārdu locījumu pielietojumam citās tuvi radniecīgās valodās, kā piemēram igauņu un somu valodās. Pie katra piemēra uzrakstīta atsauce uz avotu no kura piemērs ņemts.
Nominatīvs
Teikuma priekšmets ir nominatīva locījumā.
(Nominatīvs) Repän nār (1)
lapsa smejās
‘Lapsa smejās.‘
Nominatīva daudzskaitli izveido pievienojot -q ģenitīva vienskaitlim. Vienskaitļa ģenitīva forma vārdam ‘zirgs’ ir hobeza.
(dzsk.Nom.) Hobezaq olliq kyvaq. (2)
zirgi bija stipri
‘Zirgi bija stipri.‘
Partitīvs un Akuzatīvs
Teikuma objekts var būt partitīva, vienskaitļa ģenitīva vai daudzskaitļa nominatīva locījumā. Baltu somu valodas šķir divu tipu teikuma objektus. Viens objekta paveids vienmēr parādās partitīva locījumā, otrs paveids parādās vienskaitlī ģenitīva locījumā un daudzskaitlī nominatīva locījumā. Šajā kontekstā objekta paveidu ar ģenitīvu vienskaitlī bet nominatīvu daudzskaitlī šajā aprakstā dēvēju par “akuzatīvu”.
Starpība starp partitīva un akuzatīva objektiem ir daudzšķautnaina. No vienas puses, dažiem darbības vārdiem vienkārši vienmēr ir vai nu viens vai otrs objekta tips. No otras puses, Baltu somu valodās partitīva objekti bieži saistās ar imperfektīvu rīcību — rīcību bez noteikta gala punkta — kamēr akuzatīva objekti bieži saistās ar perfektīvu rīcību — rīcību kas ir pabeigta un ar noteiktu gala punktu. Taču šāds apraksts var sniegt maldīgu priekšstatu ka šī perfektīvā/imperfektīvā starpība ir vienīgais vajadzīgais pamats šīs sistēmas pareizai aprakstīšanai.
(Partitīvs) Kuningas lähäț voiska poiga oțșma (3)
karalis sūtīja armiju zēnu meklēt
‘Karalis sūtīja armiju zēnu meklēt.‘
(Akuzatīvs/ …piniq rebäze kinni vytnuq (1)
vnsk.Ģen.) suņi lapsu ciet saņemtu
‘…suņi lapsu ciet saņemtu.‘
(Akuzatīvs/ Kost sa neoq kalaq vytiq? (1)
dzsk.Nom.) no kurienes tu tās zivis ņēmi
‘No kurienes Tu tās zivis ņēmi?‘
Partitīvu lieto teikuma objektiem visos teikumos ar darbības vārdu nolieguma formā.
(Partitīvs) …ei ole-eiq rebäst, ei ole-eiq kallu (1)
ne nav lapsas ne nav zivju
‘…nav ne lapsas, ne zivju.‘
Partitīva vienskaitli arī lieto ar visiem skaitļa vārdiem atskatitot üțș ‘viens’ ar kuru lieto nominatīvu.
(Nominatīvs) üțș hopen (4)
viens zirgs
(Partitīvs) kațș hobest (4)
divi zirgi
Lokatīva locījumi (illatīvs, inesīvs, elatīvs, allatīvs, adesīvs, ablatīvs)
Baltu somu valodās ir plaša lokatīvu locījumu sistēma. Tā sauktie “iekšējie” (illatīvs, inesīvs, elatīvs) un “ārējie” (allatīvs, adesīvs, ablatīvs) locījumi tiek lietoti gan burtiskā nozīmē (kurp, kur, no kurienes — respektīvi), gan ar citām nozīmēm, kas nesaistās tieši ar lokatīva nozīmi. Piemēram adesīvu un allatīvu lieto apstākļos, kur latviski lietotu datīvu.
Illatīvam Ludzas igauņu valodā, tāpat kā igauņu valodā, ir divas formas — “īsais” un “garais” illatīvs. Igauņu valodā abas illatīva formas atšķirās no pārējiem lietvārdu locījumiem. Ludzas igauņu valodā ir īpaša īsā illatīva forma, bet nav īpašas garās illatīva formas. Garā illatīva forma ir tādi pati kā allatīva forma.
Dažiem vārdiem ir aba tipa illatīvi, citiem ir vai nu viena forma vai otra, bet ne abas. Tā tad pirmajā piemērā sytta ‘karā’ ir īss illatīvs, bet nākamajā piemērā kerikule ‘baznīcā’ ir allatīva forma ar illatīva nozīmi. Illatīvs norāda uz virzību iekšā kādā slēgtā telpā, kamēr allatīvs norāda uz virzību uz kādu atvērtu vietu. Šo starpību var redzēt salīdzinot kerikule ‘baznīcā’ ar mäele ‘kalnā’ nākamajā piemērā. Ar kerikule tiek norādīta virzībā iekšā baznīcā, bet ar mäele tiek norādīta virzība augšā pa kalnu. Īsajām illatīva formām nav īpašas galotnes, tās veido savdabīgi. Allatīva formām ir galotne –le, kas parasti tiek pievienota ģenitīva formai.
(Īsais Sǟd jo imǟ poiga sytta (5)
illatīvs) sūta tomēr māte dēlu karā
‘Tomēr māte dēlu sūta karā.‘
(Garais …ļǟmi kerikule (6)
illatīvs) ejam baznīcā
‘…[mēs] ejam baznīcā‘
(Allatīvs) Tulkke mäele (7)
nāciet kalnā
‘Nāciet kalnā‘
Tādu pašu kontrastu var uzstādīt starp inesīvu un adesīvu. Inesīvs, ar galotni -h, -n vai -hn, norāda uz atrašanos iekšā kādā slēgtā telpā, kamēr adesīvs, ar galotni -l, norāda uz atrašanos uz kāda priekšmeta vai kādā atvērtā vietā (piemēram laukā vai kādā valstī). Pirmajā piemērā obros ‘svētbilde’ atrodās iekšā slēgtā telpā — kerikuh ‘baznīcā’ — tādēļ tiek lietots inesīvs. Nākamajā piemērā iet runa par valsti — atvērtu vietu nevis slēgtu telpu — tāpēc tiek lietots adesīvs vārdā Ēstumāl ‘Igaunijā’.
(Inesīvs) …timǟ obros sais kerikuh (8)
viņas svētbilde stāv baznīcā
‘…viņas svētbilde stāv baznīcā‘
(Adesīvs) …Ēstumāl oļļ paļļo paŗemb elläq… (7)
Igaunijā bija daudz labāk dzīvot
‘…Igaunijā bija daudz labāk dzīvot…’
Tā pati starpība redzama pēdējos divos lokatīva locījumos — elatīvā un ablatīvā. Šie locījumi apzīmē virzību ārā no kādas vietas. Elatīvs, ar galotni -st, apzīmē vīrzību ārā no kādas slēgtas telpas un ablatīvs, ar galotni -lt, apzīmē virzību nost vai prom no kādas atvērtas vietas. Pirmajā piemērā elatīvu lieto lai parādītu ka kuningas ‘karalis’ skatās ārā umast dommast ‘no paša mājas’.
(Elatīvs) Kuningas kaes umast dommast (9)
karalis skatās no paša mājas
‘Karalis skatās no paša mājas‘
(Ablatīvs) …Ēstumālt lähǟdüq sījäq (10)
no Igaunijas sūtīti uz šejieni
‘…sūtīti no Igaunijas uz šejieni‘
Kā iepriekš jau rakstīju, lokatīva locījumiem baltu somu valodās ir plašs pielietojums ārpus kontekstiem ar vienīgi tīru lokatīva nozīmi. Piemēram allatīvu un adesīvu lieto, lai izteiktu to pašu domu, ko latviski izsakām ar datīvu. Adesīvu lieto galvenokārt, lai izteiktu piederību (man ir, Rutai ir), kamēr allatīvu lietu citos kontekstos kur latviešu valodā lietotu datīvu (viņš man to iedeva, viņa tev to atnesa).
(Adesīvs) …oļļ näil vīz lambakeist (11)
bija viņiem piecas aitas
‘…viņiem bija piecas aitas’
(Allatīvs) Annaq mulle kaq maitsaq! (1)
dod man arī pagaršot
‘Dod man arī pagaršot!’
Komitatīvs, abesīvs, terminatīvs un translatīvs
Komitatīvs līdzinās latviešu instrumentālim un atbild uz jautājumu “ar ko?”. Komitatīva galotne ir -ga.
(Komitatīvs) Jelli dēḑä bābaga (11)
dzīvoja vectēvs ar vecmāti
‘Vectēvs dzīvoja ar vecmāti.‘
Abesīvs izsaka apzīmētā lietvārda trūkumu un atbild uz jautājumu “bez kā?”. Patskaņu harmonijas dēļ abesīva galotne var būt -lda(q) vai -ldä(q).
(Abesīvs) …vanemb poig, kiä latsilda elli (12)
vecākais dēls kas bez bērniem dzīvoja
‘…vecākais dēls, kas dzīvoja bez bērniem’
Terminatīvs atbild uz jautājumu “līdz kam?” jeb “līdz kurai vietai?”. Terminatīva galotne ir -ni.
(Terminatīvs) Kșondz katenetyiskümneni tunnini maka-aiq (13)
mācītājs līdz divpadsmitiem neguļ
‘Mācītājs līdz pulksten divpadsmitiem neguļ’
Translatīvs atbild uz jautājumu “kā?” vai “kādā veidā?”. Translatīva galotne Ludzas igauņu valoda ir tāda pati kā elatīva galotne: -st.
(Translatīvs) Minnu kutsti vaderist (1)
mani aicināja kā krusttēvs
‘Mani aicināja [būt] krusttēvam‘
Locījumu piemēri
Šie piemēri ņemti no Augusta Sanga nepublicētā pētījuma Morfoloogiline ülevaade (Noomen) Lutsi mürdest(Morfoloģisks pārskats (Lietvārds) Ludzas igauņu izloksnē). Piemēri uzdoti manis izveidotajā Ludzas igauņu rakstībā. Iekavās blakus katram piemēram parādās tas pats piemērs Sanga lietotajā somugru fonētiskajā rakstībā.
| mā (mâ) | 'zeme' | üțș (üt̅’s) | 'viens' | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| Nominatīvs | mā (mâ) | māq (māˀ) | Nominatīvs | üțș (üt̅’s) | üteq (üt̀eˀ) | |
| Ģenitīvs | mā (mâ) | maije (maijè) | Ģenitīvs | üte (üt̀è) | üttsi (üt̀’tsi) | |
| Partitīvs | mād (mâd) | maid (maìd) | Partitīvs | ütte (üt̀te) | üttsi (üt̀’tsi) | |
| Alatīvs | māle (mâлe͔) | maile (maìлe͔) | Alatīvs | ütele (üt̀èle) | ütsile ~ ütsili (üt̆’tsile ~ l’i) | |
| Adesīvs | māl (mâл) | mail (maìл) | Adesīvs | ütel (üt̀èл) | ütsil (üt̆’tsiл) | |
| Ablatīvs | mālt (mâлt̀) | mailt (maìлt) | Ablatīvs | ütelt (üt̀èлt) | ütsilt (üt̆’tsiлt) | |
| Ilatīvs (īsais) | mahaq (mahaˀ) | Ilatīvs (īsais) | ütte (üt̀te) | |||
| Ilatīvs (garais) | māle (mâлe͔) | maile (maìлe͔) | Ilatīvs (garais) | ütsile ~ ütsili (üt̆’tsile ~ l’i) | ||
| Inesīvs | māh (māh̀) | maih (maìh) | Inesīvs | üteh (üt̀eh) | ütsih (üt̆’tsih) | |
| Elatīvs | māst (māst̀) | maist (maìst) | Elatīvs | ütest (üt̀est) | ütsist (üt̆’tsist) | |
| Komitatīvs | māga (mâga) | maijega (maijega) | Komitatīvs | ütega (üt̀èga) | üttsiga (üt̀’tsiga) | |
| Abesīvs | māldaq (mâлdaˀ) ~ māldaq (māлdaˀ) | maildaq (maìлdaˀ) | Abesīvs | üteldäq (üt̀èлdäˀ) | ütsildäq (üt̆’tsildäˀ) | |
| Terminatīvs | māni (mân’i) | maini (maìn’i) | Terminatīvs | üteni (üt̀èn’i) | ütsini (üt̆’tsin’i) | |
| Translatīvs | māst (māst̀) | maist (maìst) | Translatīvs | ütest (üt̀est) | ütsist (üt̆tsist) |
| āh̦ (âHJ) | 'zoss' | lațș (лat̅’s) | 'bērns' | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| Nominatīvs | āh̦ (âHJ) | aheq (aheˀ) | Nominatīvs | lațș (лat̅’s) | latseq (лat̆tse͔ˀ) | |
| Ģenitīvs | ahe (ahè) | āhji (âhji) | Ģenitīvs | latse (лat̆tsè͔) | lattsi (лat̀’t’si) | |
| Partitīvs | āht (âHt) | āhji (âhji) | Partitīvs | last (лas̅t) | lattsi (лat̀’t’si) | |
| Alatīvs | ahele (aheлe͔) | ahile (ahiлe͔) | Alatīvs | latsele (лat̆tse͔лe͔) | latsile (лat̆’tsiлe͔) | |
| Adesīvs | ahel (aheл) | ahil (ahiл) | Adesīvs | latsel (лat̆tse͔л) | latsil (лat̆’tsiл) | |
| Ablatīvs | ahelt (aheлt) | ahilt (ahiлt) | Ablatīvs | latselt (лat̆tse͔лt̀) | latsilt (лat̆’tsiлt̀) | |
| Ilatīvs (īsais) | āhte (âhte͔) | Ilatīvs (īsais) | laste (лas̅te͔) | |||
| Ilatīvs (garais) | ahile (ahiлe͔) | Ilatīvs (garais) | latsele (лat̆tse͔лe͔) | latsile (лat̆’tsiлe͔) | ||
| Inesīvs | aheh (aheh̀) | ahih (ahih) | Inesīvs | latseh (лat̆tse͔h) | latsih (лat̆’tsih) | |
| Elatīvs | ahest (ahest) | ahist (ahist) | Elatīvs | latsest (лat̆tse͔st) | latsist (лat̆’tsist) | |
| Komitatīvs | ahega (ahega) | āhjiga (âhjiga) | Komitatīvs | latsega (лat̆tse͔ga) | lattsiga (лat̀’tsiga) | |
| Abesīvs | aheldaq (aheлdaˀ) | ahildaq (ahiлdaˀ) | Abesīvs | latseldaq (лat̆tse͔лdaˀ) | lattsildaq (лat̀’tsiлdaˀ) ~ imla latsildaq (im̀лa · t̆’tsiлdaˀ) |
|
| Terminatīvs | aheni (ahen’i) | ahini (ahin’i) | Terminatīvs | latseni (лat̆tse͔n’i) | latsini (лat̆’tsin’i) | |
| Translatīvs | ahest (ahest̀) | ahist (ahist) | Translatīvs | latsest (лat̆tse͔st) | latsist (лat̆tsist̀) |
| lumi (лumì) | 'sniegs' | nāņe (nān’e) | 'sieviete, sieva' | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| Nominatīvs | lumi (лumì) | lumeq (лume͔ˀ) | Nominatīvs | nāņe (nān’e) | nāz̦eq (nāz’eˀ) | |
| Ģenitīvs | lume (лumè͔) | lummi (лum̆mì) | Ģenitīvs | nāz̦e (nāz’e) | naizi (naìz(’)i) | |
| Partitīvs | lumme (лum̆mè͔) | lummi (лum̆mì) | Partitīvs | naist (nais̀t) | naizi (naìz(’)i) | |
| Alatīvs | lumele (лumè͔лe͔) | lumile (лumìлe͔) | Alatīvs | nāz̦ele (nāz’eлe͔) | nāzile (nāz’iлe͔) | |
| Adesīvs | lumel (лumè͔л) | lumil (лumìл) | Adesīvs | nāz̦el (nāz’eл) | nāzil (nāz’iл) | |
| Ablatīvs | lumelt (лumè͔лt̀) | lumilt (лumìлt̀) | Ablatīvs | nāz̦eлt (nāz’eлt) | nāzilt (nāz’iлt) | |
| Ilatīvs (īsais) | lumme (лum̀me͔) ~ lume sisse (лumè͔ sis̀se) | Ilatīvs (īsais) | naiste (naìste͔) | |||
| Ilatīvs (garais) | lumile (лumìлe͔) | Ilatīvs (garais) | nāzile (nāz’iлe͔) | |||
| Inesīvs | lumeh (лume͔h) | lumih (лumih) | Inesīvs | nāz̦eh (nāz’eh) | nāzih (nāz’ih) | |
| Elatīvs | lumest (лume͔st) | lumist (лumist) | Elatīvs | nāz̦est (nāz’est) | nāzist (nāz’ist) | |
| Komitatīvs | lumega (лumè͔ga) | lummiga (лum̆miga) | Komitatīvs | nāz̦ega (nāz’ega) | naiziga (naìz(’)iga) | |
| Abesīvs | lumeldaq (лumè͔лdaˀ) | lumildaq (лumìлdaˀ) | Abesīvs | nāz̦eldaq (nāz’eлdaˀ) | nāzildaq (nāz’iлdaˀ) | |
| Terminatīvs | lumeni (лumè͔n’i) | lumini (лumìn’i) | Terminatīvs | nāz̦eni (nāz’en’i) | nāzini (nāz’in’i) | |
| Translatīvs | lumest (лume͔st) | lumist (лumist̀) | Translatīvs | nāz̦est (nāz’est) | nāzist (nāz’ist) |
| taļvine (tal’vìne͔) | 'ziemains' | hybehane (he̮be͔hane͔) | 'sudrabains' | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| Nominatīvs | taļvine (tal’vìne͔) | taļvidzeq (tal’vìdze͔ˀ) | Nominatīvs | hybehane (he̮be͔hane͔) | hybehadzeq (he̮be͔hadze͔ˀ) |
|
| Ģenitīvs | taļvidze (tal’vìdze͔) | taļvitsidi (tal’vit̆tsid’i) | Ģenitīvs | hybehadze (he̮be͔hadze͔) | hybehaizi ~ hybehaidzi (he̮be͔haìz’i ~ haìd’zi) |
|
| Partitīvs | taļvist (tal’vist) | taļvitsit (tal’vit̆tsit) | Partitīvs | hybehaist (he̮be͔haist) | hybehaizi ~ hybehaidzi (he̮be͔haìz’i ~ haìd’zi) |
|
| Alatīvs | taļvitsele (tal’vit̆tse͔лe͔) | taļvitsile ~ taļvitsili (tal’vit̆tsile ~l’i) | Alatīvs | hybehazele (he̮be͔haze͔лe͔) | hybehaizile he̮be͔haiz’iлe͔) |
|
| Adesīvs | taļvitsel (tal’vit̆tse͔л) | taļvitsil (tal’vit̆tsiл) | Adesīvs | hybehazel (he̮be͔haze͔л) | hybehaizil (he̮be͔haiz’iл) |
|
| Ablatīvs | taļvitselt (tal’vit̆tse͔лt) | taļvitsilt (tal’vit̆tsiлt) | Ablatīvs | hybehazelt (he̮be͔haze͔лt) | hybehaizilt (he̮be͔haiz’iлt) |
|
| Ilatīvs (īsais) | Ilatīvs (īsais) | hybehaiste (he̮be͔haìste͔) | ||||
| Ilatīvs (garais) | taļvitsele (tal’vit̆tse͔лe͔) | taļvitsile ~ taļvitsili (tal’vit̆tsile ~ l’i) | Ilatīvs (garais) | hybehaizile (he̮be͔haiz’iлe͔) |
||
| Inesīvs | taļvitseh, talvitsehn (tal’vit̆tse͔h, -n) | taļvitsih, taļvitsihn (tal’vit̆tsih, -n) | Inesīvs | hybehazeh (he̮be͔haze͔h) | hybehaizih (he̮be͔haiz’ih) |
|
| Elatīvs | taļvitsest (tal’vit̆tse͔st) | taļvitsist (tal’vit̆tsist) | Elatīvs | hybehazest (he̮be͔haze͔st) | hybehaizist (he̮be͔haiz’ist) |
|
| Komitatīvs | taļvidzega (tal’vìdze͔ga) | taļvitsidiga (tal’vit̆tsid’iga) | Komitatīvs | hybehazega (he̮be͔haze͔ga) | hybehaidziga ~ hybehaiziga (he̮be͔haìd’ziga~haìziga) |
|
| Abesīvs | taļvitseldaq (tal’vittse͔лdaˀ) | taļvitsildaq (tal’vit̆tsiлdaˀ) | Abesīvs | hybehazeldaq (he̮be͔haze͔лdaˀ) | hybehaizildaq (he̮be͔haiz’ildaˀ) |
|
| Terminatīvs | taļvitseni (tal’vit̆tse͔n’i) | taļvitsini (tal’vit̆tsin’i) | Terminatīvs | hybehazeni (he̮be͔haze͔n’i) | hybehaizini (he̮be͔haiz’in’i) |
|
| Translatīvs | taļvitsest (tal’vit̆tse͔st) | taļvitsist (tal’vit̆tsist) | Translatīvs | hybehazest (he̮be͔haze͔st) | hybehaizist (he̮be͔haiz’ist) |
| vyeras (ve̮eras̀) | 'svešs' | hameq (hamè͔ˀ) | 'krekls' | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| Nominatīvs | vyeras (ve̮eras̀) | vyiraq (vi̮iraˀ) | Nominatīvs | hameq (hamè͔ˀ) | hammeq (ham̀me͔ˀ) | |
| Ģenitīvs | vyira (vi̮ira) | vyiridi (vi̮irid’i) | Ģenitīvs | hamme (ham̀me͔) | hammidi (ham̀mid’i) | |
| Partitīvs | vyerast (ve̮erast) | vyirit (vi̮irit) | Partitīvs | hameht (hame͔ht) | hammit (ham̀mit̀) | |
| Alatīvs | vyirale (vi̮iraлe͔) | vyirile ~ vyirili (vi̮irile ~ l’i) | Alatīvs | hammele (ham̀me͔лe͔) | hammile ~ hammili (ham̀mile ~ l’i) |
|
| Adesīvs | vyiral (vi̮iraл) | vyiril (vi̮iriл) | Adesīvs | hammel (ham̀me͔л) | hammil (ham̀miл) | |
| Ablatīvs | vyiralt (vi̮iraлt) | vyirilt (vi̮iriлt) | Ablatīvs | hammelt (ham̀me͔лt) | hammilt (ham̀miлt) | |
| Ilatīvs (īsais) | Ilatīvs (īsais) | |||||
| Ilatīvs (garais) | vyirale (vi̮iraлe͔) | vyirile ~ vyirili (vi̮irile ~ l’i) | Ilatīvs (garais) | hammele (ham̀me͔лe͔) | hammile ~ hammili (ham̀mile ~ l’i) |
|
| Inesīvs | vyirah, vyirahn (vi̮irah, -n) | vyirih (vi̮irih) | Inesīvs | hammeh, hammehn (ham̀me͔h, -n) | hammih, hammihn (ham̀mih, -n) |
|
| Elatīvs | vyirast (vi̮irast) | vyirist (vi̮irist) | Elatīvs | hammest (ham̀me͔st) | hammist (ham̀mist) | |
| Komitatīvs | vyiraga (vi̮iraga) | vyiridiga (vi̮irid’iga) | Komitatīvs | hammega (ham̀me͔ga) | hammidiga (ham̀mid’iga) |
|
| Abesīvs | vyiraldaq (vi̮iraлdaлˀ) | vyirildaq (vi̮iriлdaˀ) | Abesīvs | hammeldaq (ham̀me͔лdaˀ) | hammildaq (ham̀miлdaˀ) |
|
| Terminatīvs | vyirani (vi̮iran’i) | vyirini (vi̮irin’i) | Terminatīvs | hammeni (ham̀men’i) | hammini (ham̀mini) | |
| Translatīvs | vyirast (vi̮irast) | vyirist (vi̮irist) | Translatīvs | hammest (ham̀me͔st) | hammist (ham̀mist) |
Teksti:
- ES MT 22 (Lugusid rebasest), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- EMH 0191 (Maaharimisest), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
- ES MT 22 (Õlekuningas), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- F157 (Koduloomadest), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
- ES MT 178 (Millal sõjamees koju saab), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- F157 (Keelekasutusest), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
- ES MT 22 (Vägimees Sergei Sarapontšik), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- F157 (Jüripäeval kirikus), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
- EMH 0191 (Sugulastest), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
- EMH 0191 (Eestlasest Lutsimaal), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
- ES MT 178 (Hunt saab laulu tasuks vanamehe loomad), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks: August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- ES MT 102 (Tige vend), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Fonograafilisi tekste Räpinast ja Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1926, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 22 (Suur varas), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 247 (Kalapüüdja ja rebane), teicējs: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- ES MT 22 (Kits), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 178 (Koolnud kosilane sõidab mõrsjale järele), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks: August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- ES MT 22 (Poisikene ja suur mees), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 22 (Tigedad õed), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 247 (Paulopriit Voolaine), teicēji: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- ES MT 247 (Kuldkalakene), teicēji: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- F157 (Perekonnast), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
- ES MT 178 (Poja ja minia haudadel kasvavad puud kokku), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), pētnieks: August Sang, Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
Citi avoti:
M0030. August Sang. 1936. Morfoloogiline ülevaade (Noomen) Lutsi murdest. Izmantoto teksta eksemplāru ar roku pārrakstījis/pārrakstījusi A. Täkke 1952. gadā.
M0029. August Sang. 1936. Ülevaade lutsi murde verbi morfoloogiast. Izmantoto teksta eksemplāru ar roku pārrakstījusi Ingrid Vuks 1952. gadā.
Saīsinājumi vērēs norāda uz tekstu un ierakstu atrašanos šajos arhīvos:
EMH — Eesti keele instituut (Igauņu valodas institūts) [EMH ir Eesti murrete helilint, jeb “Igauņu izlokšņu skaņu lente”
ES MT — Emakeele Selts (Mātes valodas biedrība)
F — Tartu Ülikooli eesti ja üldkeeleteaduse instituut (Tartu universitātes Igauņu valodas un vispārējās valodniecības institūts)
M — Tartu Ülikooli eesti murrete ja sugulaskeelte arhiiv (Tartu universitātes Igauņu izlokšņu un radu valodu arhīvs)