Darbības vārdi
Šajā nodaļā aprakstīti lietvārdu locījumi un daļa no darbības vārdu locījumiem. Piemēri aprakstam izvilkti no materiāliem kurus pierakstīja pētnieki Pauloprīts Voolaine (Paulopriit Voolaine), Augusts Sangs (August Sang), Aino Valmeta (Aino Valmet), Salme Nigola (Salme Nigol), Salme Tanninga (Salme Tanning) un Elna Adlera (Elna Adler). Šie piemēri ir izvilkti no stāstiem (resp. no dzīvas runas) un pārrakstīti manis izveidotajā Ludzas igauņu valodas rakstībā, bet citādi vārdi piemēros parādās kādi tie bija pašos tekstos. Teksta avots norādīts pēc katra piemēra ar skaitli iekavās. Saraksts ar izmantotajiem tekstiem atrodās lapas beigās. Lietvārdu un darbības vārdu locīšanas piemēri abu nodaļu galā ir izvilkti no Augusta Sanga nepublicētajiem pētījumiem par Ludzas igauņu valodas morfoloģiju. Visi piemēri ņemti no teicējiem Lielajos Tjapšos vai Škirpānos. Abi ciemi atrodās bijušajā Pildas pagastā uz dienvidiem no Ludzas.
Darbības Vārdi
Šaja nodaļā īsi aprakstu dažas daļas no Ludzas igauņu darbības vārdu locīšanas sistēmas.
Ludzas igauņu valodā ir divi laiki: tagadne un pagātne. Darbības vārdus loca divos skaitļos un trīs personās. Pārējās Ludzas igauņu darbības vārdu formas tiks aprakstītas nākotnē šim aprakstam papildinoties.
Vienkāršā tagadne un pagātne
Daži piemēri no tagadnes laika:
(1. persona vnsk.) ēstu kīlt kynēle (6)
igauņu valodu runāju
‘Runāju igauniski‘
(1. persona dzsk.) Mīq kynēlem kakoi slon (4)
mēs runājam kā zilonis
‘Mēs runājam kā zilonis‘
(2. persona vnsk.) Mis saq tan, vatēr, kynēlat? (14)
ko tu tur krusttēvs runā
‘Ko Tu tur runā, krusttēv?‘
(2. persona dzsk.) Tīq süvembäļe jo kynēlat ēstu kīlt (9)
jūs dziļāk/labāk jau runājat igauņu valodu
‘Jūs labāk jau runājat igauniski’
(3. persona vnsk.) Dēda bābaga kyneles (15)
vectēvs ar vecmāti runā
‘Vectēvs runā ar vecmāti‘
(3. persona dzsk.) kyik kynelazeq (16)
visi runā
‘visi runā‘
Daži piemēri no pagātnes laika:
(1. persona vnsk.) ma nī kyneli mulle (12)
es tā teicu man
‘es tā teicu sev‘
(1. persona dzsk.) tak mīq kynelimi inne viņņe värkki (6)
tad mēs runājām tikai krievu valodu
‘tad mēs runājam tikai krieviski‘
(2. persona vnsk.) Kaq, ku paļļo sa jōziq! (17)
skat kā daudz Tu skrēji
‘Skat, cik daudz Tu skrēji!‘
(2. persona dzsk.) Syzareq, tīq minno tapiq üle üte maŗa vaka. (18)
māsas jūs mani nāvējāt dēļ vienu ogu bušeli
‘Māsas, jūs mani nāvējāt viena ogu bušeļa dēļ.’
(3. persona vnsk.) timǟ mēļē kynēli (19)
viņš/viņa mums teica
‘viņš/viņa mums teica‘
(3. persona dzsk.) vanaq kynēliq (10)
vecie runāja
‘vecie runāja‘
Nolieguma formas
Nolieguma formas darbības vārdiem veido ar nolieguma piedēkli un īpašu darbības vārda formu. Tāpat kā dienvidigauņu valodā Igaunijā, nolieguma morfēma seko darbības vārdam. Šajā ziņā Ludzas igauņu valoda un dienvidigauņu valoda kā tāda atšķiras no igauņu, lībiešu un somu valodas, kur noliegums, tāpat kā latviski, ir pirms darbības vārda.
Ludzas igauņu valodā uzsvars ir uz nolieguma piedēkļa un tādā veidā darbības vārdu noliegumu formas atšķiras no citiem vārdiem, kur uzsvars gandrīz vienmēr ir uz vārda pirmās zilbes. Sekojot dienvidigauņu valodas ortogrāfijas piemēram, nolieguma formas raksta ar defisi (-) starp darbības vārdu un nolieguma piedēkli. Taču defise automātiski nenorāda uz zilbes robežu starp darbības vārdu un piedēkli. Ja darbības vārds beidzās ar īsu patskani un piedēklis sākas ar to pašu patskani, tad šo patskani izrunā garu (piemēram taha-as ‘negribēja’ izrunā “tahās”). Ja darbības vārds beidzās ar īsu patskani, tad tagadnes laikā izrunā vienīgi piedēkli (piemēram ole-eiq ‘nav’ izrunā “o.leiq” un anna-aiq‘nedod’ izrunā “a.naiq”). Ja darbības vārds beidzās ar divskani, tad piedēkli izrunā kā atsevišķu zilbi (piemēram näe-es‘neredzēja’ izrunā ar zilbes robežu starp verbu un piedēkli: “näe.es”).
Šajos piemēros redzami darbības vārdi vienkāršās tagadnes laikā nolieguma un parastās formās.
(ar noliegumu) Kyrvust timä kūld silmist näe-eiq (12)
no ausīm viņš/viņa dzird no acīm neredz
‘No ausīm viņš/viņa dzird, no acīm neredz’
(bez nolieguma) Timä nägē, kū lätt kalapǖḑjä (1)
viņš/viņa redz kā iet zvejnieks
‘Viņš/viņa redz, kā iet zvejnieks’
(ar noliegumu) Kullāne kalakene mullē bābā anna-aiq rahhū (20)
zeltains zivtiņa man vecmāte nedod mieru
‘Zelta zivtiņ, vecmāte man nedod mieru’
(bez nolieguma) Ma sulle ādres anna (21)
es Tev adrese dodu
‘Es Tev dodu adresi’
Šajos piemēros redzami darbības vārdi vienkāršās pagātnes laikā nolieguma un parastās formās.
(ar noliegumu) Näe-es sa sǟnest ņe sǟnest? (7)
neredzēja Tu to un to
‘Vai Tu neredzi to un to?’
(bez nolieguma) Näiq, kui saq minnū appetiq (14)
redzēju kā Tu mani apkrāpi
‘Redzēju, kā Tu mani apkrāpi’
(ar noliegumu) A imǟ taha-as tūd myŗsjat (22)
bet māte negribēja to līgavu
‘Bet māte negribēja to līgavu’
(bez nolieguma) Tahtse ez̦ändäpujale kaq tuvvaq (12)
gribēju kunga dēlam arī vest
‘Gribēju kunga dēlam arī vest’
Locījumu piemēri
Šie piemēri ņemti no Augusta Sanga nepublicētā pētījuma Ülevaade lutsi murde verbi morfoloogiast (Ludzas izlkosnes verbu morfoloģijas pārskats). Piemēri uzdoti manis izveidotajā Ludzas igauņu rakstībā. Iekavās blakus katram piemēram parādās tas pats piemērs Sanga lietotajā somugru fonētiskajā rakstībā.
| olema (olē͔ma) 'būt' | minemä (minēmä) 'iet' | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Tagadne | Tagadne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | ole (oлe͔) | olem (oлē͔m) | 1. persona | lǟ (lä̂) | lǟm (lä̂m) | |
| 2. persona | olt (oлt̀) | olt (oлt̀) | 2. persona | lǟt (lǟt̀) | lǟt (lǟt̀) | |
| 3. persona | um (um̅) | ummaq (um̆maˀ) | 3. persona | lätt (lät̅) | lätväq (lät̀väˀ) | |
| Nolieguma forma: | ole-eiq (oлe͔i·ˀ) | Nolieguma forma: | lǟ-äiq (lǟäi·ˀ) | |||
| Pagātne | Pagātne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | olli (ol̆’li) | ollim (ol̆’līm) | 1. persona | lätsi (lät̆’tsi) | lätsim (lät̆’tsim) | |
| 2. persona | olliq (ol̆’liˀ) | olliq (ol̆’liˀ) | 2. persona | lätsiq (lät̆’tsiˀ) | lätsiq (lät̆’tsiˀ) | |
| 3. persona | oļ (ᵘol̅’) | olliq (ol̆’liˀ) | 3. persona | läțș (lät̅’s) | lätsiq (lät̆’tsiˀ) | |
| Nolieguma forma: | ole-es (ole͔e·s̀) | Nolieguma forma: | lǟ-äs (lǟä·s̀) | |||
| tegemä (tegēmä) 'darīt' | andma (aǹdma) 'dot' | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Tagadne | Tagadne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | tī (tî) | tīm (tîm) | 1. persona | anna (an̆nà) | annam (an̆nām) | |
| 2. persona | tīt (tīt̀) | tīt (tīt̀) | 2. persona | annat (an̆nàt) | annat (an̆nat̀) | |
| 3. persona | tege (tegē) | tegeväq (tegēväˀ) | 3. persona | and (an̅d) | andvaq (aǹdvaˀ) | |
| Nolieguma forma: | tī-eiq (tīei·ˀ) | Nolieguma forma: | anna-aiq (an̆nai·ˀ) | |||
| Pagātne | Pagātne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | teijeq (teìjeˀ) | teijem (teìjem) | 1. persona | anni (an̆’nì) | annim (an̆’nīm) | |
| 2. persona | teiq (teiˀ) | teiq (teiˀ) | 2. persona | anniq (an̆’niˀ) | anniq (an̆’niˀ) | |
| 3. persona | teķķ (tek̅’) | teiq (teiˀ) | 3. persona | aņḑ (an̅’d) | anniq (an̆’niˀ) | |
| Nolieguma forma: | tī-is (tīi·s) | Nolieguma forma: | anna-as (an̆nā·s̀) | |||
| opma (op̅ma) ‘mācīties’ | lugēma (лugē͔ma) 'lasīt' | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Tagadne | Tagadne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | opi (opī) | opim (opīm) | 1. persona | lue (лue͔) | luem (лue͔m) | |
| 2. persona | opit (opit̀) | opit (opit̀) | 2. persona | luet (лue͔t) | luet (лue͔t) | |
| 3. persona | opp (op̅) | opvaq (op̅vaˀ) | 3. persona | luge (лugè͔) | lugevaq (лuge͔vaˀ) | |
| Nolieguma forma: | opi-eiq (opiei·ˀ) | Nolieguma forma: | lue-eiq (лuei·ˀ) | |||
| Pagātne | Pagātne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | ope (ope͔) | opem (ope͔m) | 1. persona | loije (лᵘoìje) | loijem (лᵘoìjem) | |
| 2. persona | opeq (ope͔ˀ) | opeq (ope͔ˀ) | 2. persona | loiq (лuoiˀ) | loiq (лᵘoiˀ) | |
| 3. persona | oppe (op̀pe͔) | opeq (ope͔ˀ) | 3. persona | lugī (лugì) | loiq (лᵘoìˀ) | |
| Nolieguma forma: | opi-is (opī·s̀) | Nolieguma forma: | lue-es (лuee·s̀) | |||
| kirotama (kirot̆tama) ‘rakstīt’ | umblema (um̀ble͔ma) 'šūt' | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Tagadne | Tagadne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | kiroda (kirōda) | kirodam (kirōdam) | 1. persona | umble (um̀bлe͔) | umblem (um̀bлe͔m) | |
| 2. persona | kirotat (kirot̆tat̀) | kirotat (kirot̆tat) | 2. persona | umblet (um̀bлe͔t) | umblet (um̀bлe͔t) | |
| 3. persona | kirotas (kirot̆tas̀) | kirotazeq (kirot̆taze͔ˀ) | 3. persona | umbles (um̀bлe͔s̀) | umblezeq (um̀bлe͔ze͔ˀ) | |
| Nolieguma forma: | kiroda-aiq (kirōdai·ˀ) | Nolieguma forma: | umble-eiq (um̀bлei·ˀ) | |||
| Pagātne | Pagātne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | kirodi (kirōd’i) | kirodim (kirōd’im) | 1. persona | umbli (um̀bl’i) | umblim (um̀bl’im) | |
| 2. persona | kirodiq (kirōd’iˀ) | kirodiq (kirōd’iˀ) | 2. persona | umbliq (um̀bl’iˀ) | umbliq (um̀bl’iˀ) | |
| 3. persona | kiroț (kirot̀’) | kirodiq (kirōd’iˀ) | 3. persona | ummeļ (um̆me͔l’) | umbliq (um̀bl’iˀ) | |
| Nolieguma forma: | kiroda-as (kirōdā·s̀) | Nolieguma forma: | umble-es (umbлe͔e·s̀) | |||
| magahama (magahama) ‘gulēt’ | küdzämä (küdzǟmä) 'cept' | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Tagadne | Tagadne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | maka (mak̆ka) | makam (mak̆kam) | 1. persona | küdzä (küdzǟ) | küdzäm (küdzǟm) | |
| 2. persona | makat (mak̆kat) | makat (mak̆kat) | 2. persona | küdzät (küdzät) | küdzät (küdzät) | |
| 3. persona | maka ~ magahas (mak̆ka ~ magahas̀) | magahazeq (magahaze͔ˀ) | 3. persona | küdzä (küdzǟ) | küdzäväq (küdzǟväˀ) | |
| Nolieguma forma: | maka-aiq (mak̆kaiˀ) | Nolieguma forma: | küdz-äiq (küdzäi·ˀ) | |||
| Pagātne | Pagātne | |||||
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
| 1. persona | magazi (magāz’i) | magazim (magaz’im) | 1. persona | küdzi (küd’zī) | küdzim (küd’zīm) | |
| 2. persona | magaziq (magaz’iˀ) | magaziq (magaz’iˀ) | 2. persona | küdziq (küd’ziˀ) | küdziq (küd’ziˀ) | |
| 3. persona | magaș (magas̀’) | magaziq (magaz’iˀ) | 3. persona | küdzi (küd’zi) | küdziq (küd’ziˀ) | |
| Nolieguma forma: | maka-as (mak̆kaa·s̀) | Nolieguma forma: | küdz-äs (küdzä·s̀) | |||
Teksti:
- ES MT 22 (Lugusid rebasest), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- EMH 0191 (Maaharimisest), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
- ES MT 22 (Õlekuningas), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- F157 (Koduloomadest), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
- ES MT 178 (Millal sõjamees koju saab), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- F157 (Keelekasutusest), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
- ES MT 22 (Vägimees Sergei Sarapontšik), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- F157 (Jüripäeval kirikus), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
- EMH 0191 (Sugulastest), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
- EMH 0191 (Eestlasest Lutsimaal), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
- ES MT 178 (Hunt saab laulu tasuks vanamehe loomad), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks: August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- ES MT 102 (Tige vend), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Fonograafilisi tekste Räpinast ja Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1926, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 22 (Suur varas), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 247 (Kalapüüdja ja rebane), teicējs: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- ES MT 22 (Kits), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 178 (Koolnud kosilane sõidab mõrsjale järele), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks: August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- ES MT 22 (Poisikene ja suur mees), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 22 (Tigedad õed), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
- ES MT 247 (Paulopriit Voolaine), teicēji: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- ES MT 247 (Kuldkalakene), teicēji: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
- F157 (Perekonnast), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
- (22) ES MT 178 (Poja ja minia haudadel kasvavad puud kokku), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), pētnieks: August Sang, Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
Citi avoti:
M0030. August Sang. 1936. Morfoloogiline ülevaade (Noomen) Lutsi murdest. Izmantoto teksta eksemplāru ar roku pārrakstījis/pārrakstījusi A. Täkke 1952. gadā.
M0029. August Sang. 1936. Ülevaade lutsi murde verbi morfoloogiast. Izmantoto teksta eksemplāru ar roku pārrakstījusi Ingrid Vuks 1952. gadā.
Saīsinājumi vērēs norāda uz tekstu un ierakstu atrašanos šajos arhīvos:
EMH — Eesti keele instituut (Igauņu valodas institūts) [EMH ir Eesti murrete helilint, jeb “Igauņu izlokšņu skaņu lente”
ES MT — Emakeele Selts (Mātes valodas biedrība)
F — Tartu Ülikooli eesti ja üldkeeleteaduse instituut (Tartu universitātes Igauņu valodas un vispārējās valodniecības institūts)
M — Tartu Ülikooli eesti murrete ja sugulaskeelte arhiiv (Tartu universitātes Igauņu izlokšņu un radu valodu arhīvs)