Ludzas igauņu valodas rakstības vēsturE

Ludzas igauņu valoda nekad nav bijusi rakstīta valoda. Valodnieki to pierakstījuši valodnieciskā fonētiskajā rakstībā un atsevišķos gadījumos redzams, ka igauņu pētnieks Pauloprīts Voolaine (Paulopriit Voolaine) centās iedzīvināt Ludzas igauņu valodas rakstīšanas paražu. Igaunijas rakstniecības muzejā (Eesti kirjandusmuuseum) Tartu atrodas vairākas vēstules kuras Voolaine vai nu pats vai kopā ar Ludzas igauņu ciemu iemītniekiem rakstīja Oskaram Kallasam Londonā, kas tajā laikā bija Igaunijas vēstnieks Lielbritānijā. Tajos pašos pirmskara gados Latvijā lībieši jau izdeva laikrakstu un grāmatas rakstītas lībiešu valodā. Taču Ludzas igauņiem nekā tāda nebija.

Īsa vēstule Oskaram Kallasam no Pauloprīta Voolaines un Lielo Tjapšu (Jānikülä) iemītniekiem Ludzas igauņu valodā 1934. gadā

Viens no manas pašreizējās pētniecības galamērķiem ir Ludzas igauņu ābeces izveide. Lai šo galamērķi īstenotu bija vajadzīgs izveidot vienkāršu rakstību, kas būtu saprotama cilvēkiem bez valodnieciskas izglītības. Reizē tāpēc ka nav vairs tekošu Ludzas igauņu valodas runātāju, vēlējos izveidot rakstību, kas pēc iespējas skaidri parādītu kā izrunāt vārdus šajā valodā lasītājiem kam pazīstama latviešu un latgaliešu valodu rakstības. Par laimi latviešiem un latgaliešiem ir ļoti skaidras rakstības un tās arī piemērotas kā pamats Ludzas igauņu valodas rakstīšanai ar dažiem papildinājumiem galvenokārt no mūsdienu dienvidigauņu valodas rakstības.