Par Ludzas igauņiem

Doma, ka netālu no Ludzas būtu sena igauņu zeme, liekas visai īpatnēja, kad pirmoreiz ar to sastopas. Kas? Kā var būt? Ludza ir Latvijas dienvidaustrumos, bet Igaunija vairākas stundas uz ziemeļiem. Varbūt Jūs kaut ko sajaucāt — Latgalē dzīvo latgalieši, nevis igauņi!

Bet jā — vismaz vairākus gadsimtus Ludzas apkārtnē dzīvojuši igauņu tautības cilvēki, kas runāja paši savā īpašajā dienvidigauņu valodas izloksnē. Bija vairāki desmit ciemu, kur šī valoda vēl bija dzirdama 19. gadsimta nogalē. Šie ļaudis savu valodu vienkārši sauca mākīļ vai māvärkki (lauku valoda) un nosaukums pašiem sev bija mārahvas (lauku ļaudis, lauku tauta, laucenieki). Gadsimtu gājumā šīs tautas identitāte savījusies ar latvisko un latgalisko. Ludzas igauņi savu valodu pārstāja runāt tikai nesen. 2006. gadā nomira pēdējais valodas pratējs, Nikolājs Nikonovs, no Lielā Tjapšu ciema, bet vēl līdz pat septiņdesmitajiem gadiem bija vēl samērā sparīgs vecāka gada gājuma runātāju loks. Vēl pat šodien Ludzas igauņi atceras savas igauniskās saknes, savus vecvecākus kas runāja šajā valodā un vēl savas tautas folkloras un valodas fragmentus

Šajā lapā varat iepazītes sīkāk ar Ludzas igauņiem, viņu vēsturi, valodu un brīnumskaisto senču zemi Dienvidlatgales paugurainajā ezeru zemē pie Ludzas.